Технология восстановления чугунных коленчатых валов двигателей ЗМЗ-53А
Автор Administrator   
24.04.2008 г.
Pirm? lekcija

1. Sociolo?ija
Zin?tniska pieeja sabiedr?bas izskaidro?an?

2. Piecas pieejas soci?lajiem faktiem
Demogr?fisk?, psiholo?isk?, kolekt?visk?, savstarp?jo attiec?bu, kult?ras;

3. Sociolo?isk?s izp?tes divi l?me?i:
Mikrol?menis un makrol?menis

4. Mikrosociolo?ijas teorijas;
Simboliskais interakcionisms, soci?lo lomu teorija;

5. Makrosociolo?ijas teorijas;
Funkcion?lisms, konflikta teorija;

6. Sociolo?iskais p?t?jums;
Hipot?ze, apgalvojums par faktu sakar?b?m;
Teorija, savstarp?ji saist?tu hipot??u sist?ma;

7. Sociolo?isko datu ieguve;
Izlases p?t?jums, ?ener?lais un izlases kopums;
Lauka p?t?jums;
V?sturiskais p?t?jums;
Eksperiments;

8. Sociolo?ijas pielietojums un zin??anu nepiecie?am?ba;
Valsts un priv?t?s organiz?cij?s;
Sociolo?isko meto?u pielietojums cit?s jom?s;
L?mumu pie?em?anai nepiecie?am? inform?cija;
Nov?rt?jums;



Sociolo?ijas zin?tne

Kas ir sociolo?ija?

Viens no cilv?ku izp?tes veidiem;

Saprast cilv?ku uzved?bas da??dus aspektus:
-grupu veido?anos, karo?anu, tic?bu, laul?bas, v?l??anas, visus tos procesus, kuros cilv?ki ir mijiedarb?b?;

Sociolo?ija ir sabiedr?bas un soci?lo attiec?bu zin?tniska izp?te.

Sociolo?ijas zin?tne
Zin?tniska sabiedr?bas izp?te, ko nosaka:
-datu ieg??anas metodes;
-datu apstr?des metodes;
-sociolo?ijas teorijas un hipot?zes;

K? atsevi??a zin?tne sociolo?ija veidojusies p?d?jos divos gadsimtos, m??inot saprast un izskaidrot da??d?s p?rmai?as sabiedr?b?, kas bija saist?tas ar r?pniecisko revol?ciju, da??du demokr?tisku ideju att?st?bu.
-nabadz?ba, noziedz?ba, r?pniecisko pils?tu probl?mas u.c.

Da??di fakti

Biolo?iskie fakti: elpo?ana, ??ana, miegs;
Psiholo?iskie fakti: emocijas, m?lest?ba, naids;
Sociolo?iskie fakti: draudz??an?s, darbs, cilv?ku grupas;

Kas ir sabiedr?ba?
Kas ir kult?ra?


AUGUSTE COMTE
1798 – 1857

Ogists Komts tiek d?v?ts par sociolo?ijas pamatlic?ju.
O.Komts pirmais m??in?jis ar zin?tniskas metodes pal?dz?bu p?t?t sabiedr?bu.
O.Komts uzskat?ja, ka ar zin?tnes pal?dz?bu var izskaidrot sl?ptus likumus, kuri vada visas sabiedr?bas.
?o pieeju O.Komts nosauca par Soci?lo fiziku, bet v?l?k par SOCIOLO?IJU.

O.Komts dzimis 1798.g. Francij?., O.Komtu iespaidoju?i Francijas revol?cijas izsauktie soci?lie un politiskie satricin?jumi.
Savos darbos O.Komts asi kritiz? Apgaism?bas laika metafiziskos pasaules uzskatus, kuri bija izplat?ti pirmsrevol?cijas laika Francij?, un vi?? cent?s izstr?d?t sabiedr?bas izp?tes racion?lu pieeju, kuras pamat? b?tu zin?tniskas metodes, nov?rojumi un eksperimenti.
O.Komts cer?ja, ka ?? pieeja, saukta ar? par pozit?vismu, nodro?in?s praktisku pamatu jaunai un notur?gai sabiedr?bas iek?rtai.

O.Komta pozit?visma sociolo?ija sast?v no div?m pamata koncepcij?m: soci?l?s statikas un soci?l?s dinamikas.
Soci?l? statika atkl?j mijiedarb?bu starp da??diem soci?lajiem instit?tiem. Komtapr?t, sabiedr?b? t?pat k? dz?v? organism?, da??d?s sast?vda?as ir harmonisk? mijiedarb?b?.
Soci?l? dinamika atkl?j soci?l?s izmai?as, to procesus un likumsakar?bas. Soci?l?s dinamikas izp?te ir svar?ga lai veiktu reformas vai saprastu dab?g?s p?rmai?as sabiedr?b?, kas rodas da??du soci?lo strukt?ru ??el?an?s vai sapl??anas rezult?t?.

O.Komts ir sociolo?ijas ideju pamatlic?js, no kur?m viena ir zin?tnisku meto?u pielietojums sabiedr?bas izp?t? un zin?tnes praktisks pielietojums veicot soci?las reformas.

Piecas da??das pieejas soci?lo faktu izskaidro?an?

1. demogr?fisk?
demogr. P?ta iedz?vot?ju dzimst?bu, mirst?bu, migr?ciju, da??du vecuma grupu proporcijas u.c.

2. psiholo?isk?
psih. Piev?r?as cilv?kam k? person?bai, un no t? izrieto?o iztur??anos un attieksmi;

3. grupu, kolekt?visk?
cilv?ku attiec?bas grup?, grupas ietekme uz indiv?du uzved?bu;

4. savstarp?j?s attiec?bas, lomu pieeja
cilv?ku attiec?b?s mijiedarb?bu nosaka tas, k?das ir vi?u lomas. Par lomu tiek saukta iztur??an?s, kura tiek sagaid?ta no cilv?ka, kur? ie?em zin?mu poz?ciju;

5. kulturolo?isk?
analiz?jot iztur??anos, pamatojoties t?dos kult?ras elementos, k? sabiedrisk? k?rt?ba t?s rakst?tajos un nerakst?tajos likumos; sabiedr?b? pie?emt?s v?rt?bas, kas tiek analiz?ti k? cilv?kus un grupas ietekm?jo?i faktori.

Sociolo?ija un citas sabiedrisk?s zin?tnes

Sociolo?ija k? sabiedriska zin?tne, kura p?ta cilv?ku uzved?bu un sabiedrisko instit?tu funkcion??anu, ir radniec?ga ar cit?m zin?tn?m:

Ekonomika
Resursi, ra?o?anas, sadales un pat?ri?a attiec?bas
Ekonomika p?ta, piem., pirktsp?ju;
Sociolo?ija – pirk?anas paradumus;

Politika
Politikas zin?tnes centr? ir vara,
Politolo?ija – varas funkcion??anas meh?nismi;
Sociolo?ija – attieksme pret varu sabiedr?b?;

Psiholo?ija
Indiv?da k? person?bas iztur??an?s;
Sociolo?ija – indiv?da k? grupas locek?a iztur??an?s;

Antropolo?ija
P?ta cilv?ku paradumus, ritu?lus un trad?cijas, g.k. da??das nosl?gtas kopienas un sabiedr?bas;


Makrosociolo?ijas teorijas

Sabiedr?bas izp?ti varam nodal?t divos l?me?os:
mikrosociolo?ijas, kura vair?k p?ta cilv?ku ikdienas dz?ves norises, interakciju un mijiedarb?bu. Mikrosociolo?ijas p?t?jumi ir t?d?s jom?s k? indiv?du iztur??an?s un mot?vi u.c.
Mikrosociolo?ij? ietilpst soci?lo lomu teorija, etnometodolo?ija, simboliskais interakcionisms.

Makrosociolo?ija koncentr?jas uz to iztur??an?s mode?u izp?ti, kas pal?dz izprast sabiedr?bas b?t?bu, t?das strukt?ras sabiedr?b?, sabiedr?bas instit?tus, k? ?imene, izgl?t?ba, reli?ija, politisk? un ekonomisk? iek?rta. Makrosociolo?ijas pamat? ir divas teorijas: funkcion?lisms un konfliktu teorija.


Funkcion?lisms

Sabiedr?ba k? dz?vs organisms

Sabiedr?bas skat?jums no funkcion?lisma viedok?a radies XIX.gs.
Funkcion?lisma pamatlic?js ir Herberts Spensers
Sal?dzin?ja sabiedr?bu ar dz?viem organismiem, l?dz?giem cilv?ka ?ermenim, kur? katram org?nam ir savas noteiktas funkcijas dz?v?bas procesu uztur??anai, un kuri sav? starp? saist?ti kop?j? sist?m?.

Funkcion?lisms apskata sabiedr?bu k? organismu, kur? sast?v no da??d?m da??m:
milit?r?; ekonomisk?, medic?nas, reli?ijas u.c., katra no t?m izpilda savas funkcijas.

Funkcion?lisma virzienu att?st?jis fran?u zin?tnieks Em?ls Dirkheims.
Vi?a teorijas pamat? ir ideja, ka ja sabiedr?bu veido daudzas sast?vda?as, no kur?m katrai ir noz?me t?s funkcion??an?, tad sabiedr?bas par?d?bas var izskaidrot, analiz?jot to funkcijas sabiedr?bas sist?m?.

Dirkheima teorija izskaidro visas sabiedr?bas par?d?bas, t.sk. devianto uzved?bu (novirzes no visp?rpie?emt?, noziedz?ba)

V?l?kie funkcion?lisma p?rst?vji:
Talkots Parsons
Roerts Mertons
Kingsli Deiviss

M?sdienu funkcion?lisma pamatpostul?ti:
1. Sabiedr?ba ir t?s sast?vda?u sist?ma;
2. Sabiedr?bas sist?mas saglab? stabilit?ti, jo t?m ir savi iek??j?s kontroles meh?nismi;
3. Eksist? disfunkcijas, bet t?s tiek p?rvar?tas vai asimil?tas;
4. Izmai?as parasti ir ar pak?penisku, nevis revolucion?ru raksturu;
5. Soci?l? integr?cija tiek pan?kta ar vienotas v?rt?bu sist?mas vair?kuma atbalstu;

V?rt?bu sist?ma ir sabiedrisk?s sist?mas stabilit?tes pamats. (D?rendorfs)



Konfliktu teorija

Konfliktu teorijas pamat? ir K?r?a Marksa darbi.
K?rlis Markss uzskat?ja, ka sabiedr?bas pamat? ir klasu konflikts.

Klasu konflikts rodas t?p?c, ka cilv?ki sadal?s da??d?s klas?s atbilsto?i vi?u ekonomiskajam st?voklim.


Konfliktu teorijas pamatpostul?ti:
1. Jebkuras sabiedr?bas galven? iez?me ir vara, konflikts un apspie?ana;
2. Sabiedr?bas strukt?ras pamat? ir vienas grupas vara p?r otru;
3. Katrai grupai ir savas kop?gas intereses neatkar?gi no t?, vai to atz?st pa?i grupas locek?i; da??du grupu intereses ir at??ir?gas un pretstat? vienas otrai;
4. Kad cilv?ki apzin?s savas kop?j?s intereses, vi?i var izveidot noform?tas apvien?bas, k? arodbiedr?bas un partijas;
5. ??iru konflikts saasin?s ja:
-gandr?z visa vara ir da?u cilv?ku rok?s, bet p?r?jiem nav gandr?z nek?das;
-tiem, kuri ir bez varas, tiek liegta iesp?ja to ieg?t;
-cilv?kiem ir iesp?ja br?vi organiz?t politisk?s grupas;


Literat?ra

Talkots Parsons
The Social system, 1951
Politics and social structure, 1969

Roberts Mertons
Social theory and social structure, 1957

Em?ls D?rendorfs
Class and class conflict in industrial society, 1959

M?c?bu literat?ra;
Neils Smelzers
Sociology, 1988


Kult?ra
Kult?ras b?t?ba
Kult?ra un socializ?cija
Kult?ra un kontrole
Kult?ras elementi
Starp kult?r?m ir neskait?mas at??ir?bas
- kaut vai sal?dzinot ar Angliju (satiksme pa pret?jo ielas pusi, cita valoda, uzved?ba, ekonomiskie r?d?t?ji u.c.)
Nav ar? gr?ti orient?ties ?aj?s at??ir?b?s, t?s saprast, jo likumsakar?bas ir ?oti l?dz?gas.
Vis?m kult?r?m piem?t kult?ras univers?lijas, t.i. kop?ji elementi

D?.Merdoks izdala vair?k k? 60 kult?ras univers?lijas.
Sports
?erme?a izdai?o?ana
Kop?gs darbs
Izgl?t?ba
Apbed??anas ritu?li
Apd?vin??ana
Viesm?l?ba
Asinsgr?ks
Joki
Reli?ijas ritu?li
Seksu?li ierobe?ojumi
Darbar?ku izgatavo?ana

K?p?c past?v kult?ras univers?lijas?
Antropolo?ij? ir ar? uzskats, ka tie form?ju?ies biolo?isku faktoru ietekm?: divi dzimumi, jaundzimu?o bezpal?dz?ba, nepiecie?am?ba p?c bar?bas, siltuma, dzimuma attiec?b?m, iema?u apg??ana u.c.

Grupas identit?te un kult?ra
Kult?ras sast?vda?as

Kult?ras ?etri elementi
1.Koncepts
2.Attiec?bas
3.V?rt?bas
4.Likumi

1.Kult?ras koncepts, priek?stats par kult?ru
Valoda glab? daudzus kult?ras priek?status, tas ir veids, k? noteikt? sist?m? tiek saglab?ta cilv?ku pieredze.
Da??d?s kult?r?s pasaule ir organiz?ta at??ir?gi, at??ir?ga ir j?dzienu ietilp?ba un apz?m?jumi.

2.Attiec?bas
Kult?ra ar j?dzienu pal?dz?bu izdala k?das par?d?bas no citu vidus un par?da saist?bas starp ?iem j?dzieniem laik?, telp? un p?c noz?mes, pretstata da??dus j?dzienus vienu otram, nost?da c?lo?a-seku sakar?b?.
Katra kult?ra noform? savu sist?mu, kas atbilst t?s priek?statam par j?dzienu sakar?b?m re?laj? un p?rdabiskaj? pasaul?, piem?ram saska?? ar kristie?u uzskatu, dievs ir rad?jis pasauli un ir da??di postul?ti par to attiec?b?m.

3.V?rt?bas
V?rt?bas ir visp?rpie?emta p?rliec?ba par cilv?ku dz?ves m?r?iem.
V?rt?bas ir pamat? tikum?bas principiem. At??ir?gas kult?ras var izvirz?t da??das pamatv?rt?bas, un katra sabiedrisk? iek?rta nosaka, k?das v?rt?bas ir svar?gas, k?das ne.

4.Likumi
Likumi regul? cilv?ku iztur??anos atbilsto?i visp?rpie?emt?s kult?ras noteiktaj?m v?rt?b?m.
Likumi ietver aizliegumus, tie par?da sabiedr?bas v?rt?bas un centienus kontrol?t to iev?ro?anu.

Kult?ra satur priek?status, kuri izskaidro, kas eksist?, kas ir iesp?jams, k? attiekties pret to kas ir un kas ir iesp?jams, un ko un k? ar to dar?t. (W Word Goodenough Goodenough, antropologs)

Visi iepriek?min?tie kult?ras elementi ir savstarp?ji saist?ti

W.Goodenough
Culture, language and society, 1981




 
« Пред.   След. »

RSS 2

.

Юличка
(2012-03-06 00:15:07)
igor091161
(2012-03-01 20:43:12)
nadinna
(2012-02-17 16:05:42)
Талгат
(2011-11-02 16:25:33)
Aidano4ka
(2011-10-12 07:44:42)
.